Nesen mana draudzene izšķīrās no sava puiša, protams, ka sekoja puņķi un asaras! Nezinu kā lai viņai tā saudzīgāk pasaka, ka viņš tikpat bija kretīns un bez viņa ir labāk? Ko jūs darītu manā vietā - ļautu draudzenei pārdzīvot vai izstāstītu dažus nepatīkamas lietas par viņas nu jau bijušo, kuras, protams, ir patiesība!

Nesaki neko - ļauj draudzenei vnk pārdzīvot šķiršanos. Tas taču ir dabīgi!

Pasaki viņai visu, lai zin kāds kretīns bija! Varbūt tad vieglāk būs pārdzīvot!

Manuprāt, neko nevajag teikt! Kas bijis - bijis!

Es domāju, ka tās sāpes jāpārdzīvo pašai draudzenei. vienīgais , vari atbalstīt, lai vinja var tev uzticēite, es dom;aju, ja vinja izrunās savu sāpi un tu vinju uzklausiisi un teiksi kā domā tu, tad sāpe jau būs pusizsāpēta, bet, protams, laiks dziedē sāpi. ja tā ir lemts, tad lemts katram savs un katrs atradīs tādu sev līdzīgo. Ir cilvēki, kas dzīvo desmitiem gadu un izšķirās, saprot, ka tā labāk, citi izšķirās, padzīvo atsevišķi un tad saprot. Sen jau draudzene izšķirās?

Gan jau draudzene pati ar laiku uzzinaas, kaads preteklis ir bijis vinjas bijushais!

eh, man bija puisis - draudzējāmies kādu pus gadu. Reāls idiots - tāds meitu ģēģeris. Man draudzene stāstīja, ka ir redzējusi viņu tur un tur, ar to un to...es pametu, protams, nerunāju ar viņu (vairāk kā pus gadu)viņš bija tik nekaunīgs, ka varēja mani krāpt pat tad, ka atradāmies vienā mājā - ar paceltu galvu, bez puņķiem un asarām dzīvoju tālāk, jo zināju, ka viņš nav manis vērts. Pēc laika pats līda klāt, bet, protams, ka viņu atšuvu...

Lai izpuņķojas - pēc tam būs miers!